ja jums šobrīd ir grūti
Par krīzi un līdzjutības pret sevī
Šķiršanās, tuva cilvēka vai mīļota dzīvnieka zaudējums, slimība, nodevība, izdegšana vai sajūta, ka dzīve ir nonākusi strupceļā, — tie ir brīži, kad šķiet, ka zeme pazūd zem kājām.
Psiholoģijā krīzi bieži uzskata par normālu reakciju uz neparastiem dzīves apstākļiem. Tas ir pagrieziena punkts, kad līdzšinējie veidi, kā dzīvot, domāt un tikt galā ar grūtībām, vairs nedarbojas, bet jaunie vēl nav izveidojušies. Krīze ir īslaicīgs līdzsvara zudums un pārmaiņu sākumpunkts.
Pirmā dabiskā reakcija uz sāpēm ir mēģināt no tām aizbēgt, tās apslāpēt vai piespiest sevi „saņemties”. Taču tieši mēģinājumi kontrolēt nekontrolējamo un cīnīties ar savām emocijām rada to smago, spēkus izsmeļošo ciešanu. Prāts sāk prasīt neiespējamo — atgriezties pagātnē un atkal kļūt tādiem, kādi bijām agrāk.
Dzīve patiešām sadalās „pirms” un „pēc”. Mēs vairs nekļūsim tādi paši. Un svarīgākais solis ir nevis par katru cenu mēģināt salīmēt to, kas ir saplīsis, bet iemācīties veidot dzīvi jaunajā realitātē, nesot savu pieredzi sev līdzi.
Kas var palīdzēt šajā laikā?
1. Atvēliet vietu savām emocijām
Nemēģiniet atbrīvoties no sāpēm vienā mirklī. Skumjas, bailes, dusmas, apjukums un izmisums ir dabiskas reakcijas uz neparastiem dzīves apstākļiem. Netērējiet spēkus cīņai ar saviem pārdzīvojumiem. Atļaut emocijām būt nenozīmē padoties — tas nozīmē dot sev iespēju izdzīvot savu pieredzi.
2. Distancējieties no sava iekšējā kritiķa
Pamaniet brīžus, kad prāts sāk čukstēt: „Tu vēl joprojām neesi ar to ticis galā.” vai „Tev vajadzētu būt stiprākam.” Tās ir tikai domas un vērtējumi, nevis absolūta patiesība. Mēs nekad neteiktu cilvēkam, kuru mīlam: „Kāpēc tu vēl joprojām raudi?” Izturieties pret sevi ar tādu pašu siltumu un līdzjūtību, kādu tik viegli dāvājat citiem.
3. Atgriezieties tagadnes brīdī
Nenospraudiet sev stingrus termiņus „atveseļošanai” un nepārtraukti neatgriezieties pagātnes notikumos vai biedējošos nākotnes scenārijos. Atgriezieties šeit un tagad. Pamaniet savu elpu, sajūtiet zemi zem kājām un dodiet sev tik daudz laika, cik patiešām nepieciešams. Katram ir savs temps.
4. Balstieties uz to, kas jums ir svarīgs
Iepriekšējā dzīves kārtība var būt sabrukusi, taču jūsu vērtības un dzīves orientieri nav pazuduši. Rūpes par sevi, tuvinieku atbalsts, godīgums, radošums — kas jums ir svarīgs tieši šobrīd, arī šajā grūtajā laikā? Lai tas kļūst par jūsu iekšējo kompasu.
5. Speriet mazus, apzinātus soļus
Atveseļošanās nenotiek vienā lielā lēmumā. Tā veidojas no mazām ikdienas darbībām, kas ved jūs tuvāk tam, kas jums ir svarīgs: laikus paēst vakariņas, doties piecu minūšu pastaigā, palūgt palīdzību vai veikt vienu vienkāršu telefona zvanu.
Psihoterapija neizdzēš pagātni un nesola pilnībā atbrīvot no nepatīkamām emocijām. Taču tā palīdz pārstāt cīnīties ar to, ko nav iespējams mainīt, iemācīties nest savas sāpes un dienu pēc dienas atgūt stabilu pamatu zem kājām.
Psiholoģijā krīzi bieži uzskata par normālu reakciju uz neparastiem dzīves apstākļiem. Tas ir pagrieziena punkts, kad līdzšinējie veidi, kā dzīvot, domāt un tikt galā ar grūtībām, vairs nedarbojas, bet jaunie vēl nav izveidojušies. Krīze ir īslaicīgs līdzsvara zudums un pārmaiņu sākumpunkts.
Pirmā dabiskā reakcija uz sāpēm ir mēģināt no tām aizbēgt, tās apslāpēt vai piespiest sevi „saņemties”. Taču tieši mēģinājumi kontrolēt nekontrolējamo un cīnīties ar savām emocijām rada to smago, spēkus izsmeļošo ciešanu. Prāts sāk prasīt neiespējamo — atgriezties pagātnē un atkal kļūt tādiem, kādi bijām agrāk.
Dzīve patiešām sadalās „pirms” un „pēc”. Mēs vairs nekļūsim tādi paši. Un svarīgākais solis ir nevis par katru cenu mēģināt salīmēt to, kas ir saplīsis, bet iemācīties veidot dzīvi jaunajā realitātē, nesot savu pieredzi sev līdzi.
Kas var palīdzēt šajā laikā?
1. Atvēliet vietu savām emocijām
Nemēģiniet atbrīvoties no sāpēm vienā mirklī. Skumjas, bailes, dusmas, apjukums un izmisums ir dabiskas reakcijas uz neparastiem dzīves apstākļiem. Netērējiet spēkus cīņai ar saviem pārdzīvojumiem. Atļaut emocijām būt nenozīmē padoties — tas nozīmē dot sev iespēju izdzīvot savu pieredzi.
2. Distancējieties no sava iekšējā kritiķa
Pamaniet brīžus, kad prāts sāk čukstēt: „Tu vēl joprojām neesi ar to ticis galā.” vai „Tev vajadzētu būt stiprākam.” Tās ir tikai domas un vērtējumi, nevis absolūta patiesība. Mēs nekad neteiktu cilvēkam, kuru mīlam: „Kāpēc tu vēl joprojām raudi?” Izturieties pret sevi ar tādu pašu siltumu un līdzjūtību, kādu tik viegli dāvājat citiem.
3. Atgriezieties tagadnes brīdī
Nenospraudiet sev stingrus termiņus „atveseļošanai” un nepārtraukti neatgriezieties pagātnes notikumos vai biedējošos nākotnes scenārijos. Atgriezieties šeit un tagad. Pamaniet savu elpu, sajūtiet zemi zem kājām un dodiet sev tik daudz laika, cik patiešām nepieciešams. Katram ir savs temps.
4. Balstieties uz to, kas jums ir svarīgs
Iepriekšējā dzīves kārtība var būt sabrukusi, taču jūsu vērtības un dzīves orientieri nav pazuduši. Rūpes par sevi, tuvinieku atbalsts, godīgums, radošums — kas jums ir svarīgs tieši šobrīd, arī šajā grūtajā laikā? Lai tas kļūst par jūsu iekšējo kompasu.
5. Speriet mazus, apzinātus soļus
Atveseļošanās nenotiek vienā lielā lēmumā. Tā veidojas no mazām ikdienas darbībām, kas ved jūs tuvāk tam, kas jums ir svarīgs: laikus paēst vakariņas, doties piecu minūšu pastaigā, palūgt palīdzību vai veikt vienu vienkāršu telefona zvanu.
Psihoterapija neizdzēš pagātni un nesola pilnībā atbrīvot no nepatīkamām emocijām. Taču tā palīdz pārstāt cīnīties ar to, ko nav iespējams mainīt, iemācīties nest savas sāpes un dienu pēc dienas atgūt stabilu pamatu zem kājām.